|
Oct. 7th, 2005|06:08 pm |
Mja. Īpaši aizkustina Trešā reiha hronikas netālu no pieminekļa 2.PK upuriem.
Lai izskaidrotu, kādēļ fašisms postpadomju telpā ir tik populārs, varu pieminēt tikai jau klasiskos garlaicīgos iemeslus:
- sarežģītā sociālekonomiskā situācija
- ar to saistītā frustrācija par pārmaiņu rezultātiem, daļēji gan negausīga frustrācija
- cieņas pret indivīdu tradīcijas trūkums apvienojumā ar strauju pārmaiņu radīto šāda veida cieņas nivilēšanos.
Paradoksāli, taču liekas, ka lielākie sūdi briest kādus gadus piecus - desmit pēc vissmagākā pārmaiņu posma beigām.
Nacisma mode Krievijā
Valdis Bērziņš, «Latvijas Avīze»
60 gadus pēc Otrā pasaules kara Krievijas veikalu plauktus pārplūdina grāmatas un videokasetes par nacistiskām tēmām un nacisma ideoloģiju.
«Tā jau ir kļuvusi par modi,» atzīst Maskavas cilvēktiesību centra eksperts fašistiskās literatūras jautājumos Sergejs Stepaničs.
Starp pornogrāfijas videokasetēm daudzos ielu kioskos ir arī diski ar kara laika nacistu propagandu. Kasetēs ir oriģinālā ziņu hronika, kas kara gados tika rādīta Vācijas kinoteātros. Uz diska par nacistu SS karaspēka vienības darbību redzama uzlīme, kas slavē tās «patieso profesionālismu». «Šie diski ir ļoti populāri,» saka kāds pārdevējs, kas grib palikt anonīms.
Nacistu propagandas materiāli tiek pārdoti ne tikai kioskos uz ielām un dzelzceļa stacijās. Maskavas lielākajā mūzikas un video preču veikalā var nopirkt videokasešu sēriju par Trešā reiha aktrisēm, kas atrodas vienā plauktā ar Odrijas Hepbernas un citu Holivudas zvaigžņu filmām. Pārsimt metru no Kremļa tuvumā esošā pieminekļa Otrā pasaules kara upuriem metro tunelī var nopirkt nelegāli nokopētu deviņu disku komplektu «Trešā reiha hronika», kur ievietotas dokumentālās filmas par nacistu režīmu.
Daži pircēji varētu būt vēstures interesenti, taču ebreju un cilvēktiesību organizācijas uzskata, ka šādu materiālu tirdzniecība liecina par pieaugošu aizraušanos ar fašistisko ideoloģiju. «Tā nav vienkārša interese, bet drīzāk nosliece uz radikālismu, ksenofobiju vai šovinismu,» saka Holokausta fonda vadītājs Krievijā Jevgeņijs Altmans.
Interese par fašistisko un īpaši nacistisko ideoloģiju ir pieaugusi pēdējos gados, tai kļūstot par nopietnu komerciālu nodarbi. Vienas no populārākajām grāmatām ir laikraksta «Duel» redaktora Jurija Muhina sacerējumi, kuros apgalvots, ka holokausts neesot noticis. Šīs grāmatas izdevis apgāds «Yauza-Eksmo Press». |
|