Lukrēcija - Post a comment

Šodien sanāca noiet gar kaut kādu salonu, no kura izvēlās svaigi pārcepusies meitene. Sākumā nodomāju, ka izskatās pabriesmīgi, bet tad attapos, ka es taču reiz ar viņu gāju vienā mācību cietumā. Tikai tad viņa vēl tēloja kaut kādu emo. Kā cilvēki mainās. Un no traģiska uz vistraģiskāko.
Šodien gribējās kaut ko uzrakstīt. Uzliku sen aizmirstas dziesmas, pārņēma sevišķas skumjas, acīs sāka mirdzēt asaras. Un tapa jauns dzejolis. Šeit nepublicēšu, cilvēku masas prot tikai piesieties. Man vienalga, es rakstu sev.
Neizturami sāka sāpēt galva. Jau atkal. Iedzeršu kārtējo pretsāpju tablešu paciņu un aizvēršos.