Lukrēcija

Šodien atkal izdzirdēju kādu no vecajām, mīļajām dziesmām. Tikai šīs man vairs nav, tā izgaisusi no datora un pārcēlusies uz dzīvi manā galvā. Tieši no turienes tā arī skanēja.
Dzirdēju apgalvojumu,ka daži cilvēki neredzot sapņus. Un man viņu tik ļoti žēl. Es nevarētu iedomāties savu miegu bez patveršanās tajos.

Es toreiz tikai vēlējos, lai viņš paliek. Bet es nenoturējos un pateicu lietas, kuras, laikam, tomēr nevajadzēja atklāt. Toreiz es visu sabojāju. Sāp joprojām. Šīs rētas nedzīst, bet tiek uzplēstas līdz ar katru sīkumu, kas atgādina par viņu. Un es nespēju beigt nožēlot.

Šodien sanāca noiet gar kaut kādu salonu, no kura izvēlās svaigi pārcepusies meitene. Sākumā nodomāju, ka izskatās pabriesmīgi, bet tad attapos, ka es taču reiz ar viņu gāju vienā mācību cietumā. Tikai tad viņa vēl tēloja kaut kādu emo. Kā cilvēki mainās. Un no traģiska uz vistraģiskāko.
Šodien gribējās kaut ko uzrakstīt. Uzliku sen aizmirstas dziesmas, pārņēma sevišķas skumjas, acīs sāka mirdzēt asaras. Un tapa jauns dzejolis. Šeit nepublicēšu, cilvēku masas prot tikai piesieties. Man vienalga, es rakstu sev.
Neizturami sāka sāpēt galva. Jau atkal. Iedzeršu kārtējo pretsāpju tablešu paciņu un aizvēršos.

Šodien papildināju savas zināšanas par tādu ētikas virzienu kā hedonisms. Interesanti. Pilnīgi noteikti esmu par neierobežotu baudu.
Šorīt pamostoties atkal piedzīvoju ilūziju,ka grāmatplaukts nāk man arvien tuvāk un tuvāk, un sienas pulsē. Tas sāk kļūt arvien nepanesamāk. Izkāpju no gultas, cenšoties aizbēgt. Pieeju pie loga. Aiz tā vējā līgojas koki, tie paši,kas vienmēr. Kaut vējš mani aiznestu līdz ar to lapām prom uz manu iedomu pasauli.

Sāku lasīt kārtējo grāmatu. Tēvs saka, ka es pārāk daudz lasot, tā jau varot sajukt prātā. Bet patiesībā es tikai novirzu domas no priekšā stāvošo darbu kalniem. "Trīs musketieri", jāatzīstas, bija redzēti tikai filmā, nu es droši varu apgalvot, ka grāmata tomēr ir labāka. Un kamēr es nepabeigšu to lasīt, tikmēr citi darbi pagaidīs. Ja neskaita šī bloga izveidošanu. Un mans pirmais ieraksts jau ir bezsakarīgs. Jāturpina lasīt.