| |
[Jun. 4th, 2006|10:45 pm] |
|
Rezervēti skatos uz saviem ierakstiem pirms esmu tos izlasījis. Kaut kāda realitāte tajos tomēr ir. Tāpat ar nepacietību skrollēju, lai redzētu, vai kāds nav iekomentējis vai piedraugojis, bet šīs darbības ir pazīstami bērnišķīgas, tāpēc uz tām dusmoties neklājas. Savādāk viss kārtībā. Vajag šovakar izdarīt vēl mazu darba atlikumu, bet visu laiku eju skatīties listē jaunus ierakstus. Skan aizdomīgi un varētu jautāt, vai tiešām ar to nodarbojos tik nopietnais cilvēks es. Nē, nu es tikai pie vakara vispār cibu atvēru (ak nē, tas laikam bija vakar), bet, ja iesāk un vajag novilcināt laiku nestrādāšanai, tad ir kā ir. Palikušas trīs vienības darba, tāds nieks, ka kauns, bet es te vēl mazliet pakavēšos. Padomāt par to, kā varētu būt neapmierinātība ar to, ka pierakstu Biedriem drauglistes, šobrīd negribās. Jā, nu lūk, atkal visi tie mūžīgie jautājumi, ar kuriem bezrezulatīvi nenogurstu nodarboties. Jāvēršas pie pīlāriem, arī uz šo jautājumu tie sniedz atbildi, proti, katram Biedram ir taisnība. Ja Biedram šķiet, ka es piesārņoju viņa listi, viņam ir taisnība. Tas atbrīvo. |
|
|
