| Nemierīgi |
[Jun. 4th, 2006|10:38 pm] |
|
Ir tomēr nemierīgi. Man itkā bija skaidrība par savu rīcību, bet tagad neesmu drošs, ko te biju sataisījies rakstīt. Lai gan tai pat laikā esmu pilnīgi rošs, ka viss ir kārtībā un rit savu gaitu. Iekšā ir pārliecība, ka tieši tā ir jābūt, bet tas, ka nespēju atcerēties kaut kādus sadomājumus, nav svarīgi. Galvenais, ka ir pārliecības sajūta. Ko tā sajūta nozīmē un kas tā tāda vispār ir, nemaz negribas jautāt, jo tam nav nozīmes (jautāšanai). Te nu ir lieliska iespēja likt lietā visus četrus pīlārus, bet tas laikam būs pakāpeniski. Sevi pakāpeniski jāpieradina pie janām domām. Es tikai gribēju te teikt, ka jocīgi jūtos, jo sacerējies esmu ļoti, bet kaut kā piesargājos, tad nu sanāk - kas nu? - nesapratne, ko nu vajadzēja darīt, kas bija ieplānots. Nekas pārāk liels, vienkārši tie četri pīlāri. Nuja, gribētos iztaisīt pārdzīvojumu, bet tepat jau grozamies, ja rodas jautājums, jāvēršās pie programmas. Ja programmā nav paredzēta ideja, to vajag darīt. Problēmas griežas ap vienu un to pašu. Var gribēt sevi sāpināt, bet var gribēt arī kaut ko saprast. |
|
|
