|
[Jun. 15th, 2006|11:38 am] |
Ja sāk praktizēt mīlestību pret visām dzīvām būtnēm, tad atbrīvojas resursi un var ķerties pie rīkles galvenajam pimpim. |
|
|
|
[Jun. 15th, 2006|08:18 pm] |
Aizbraucu pa zaķi ar tramvaju līdz pludmalei, trīsreiz nospiedu 1000mm slēdzi, uzvilku atpakaļ kreklu, uzliku brilles, lai redzu ceļu un gāju kājām uz mājām, lai netālu no tām nopirktu pirmo arbūzu. Man ir tādas šuves, kas pašas pazūd, tās nav jāpazudina. Man patīk tāda pieeja, jo, kad man no galvas ņēma šuves ārā, tad sāpēja gandrīz līdzīgi, kad lika. Bet tagad tā roka vispār nesāpēja, tikai tad, kad elektrošoka vadus dūra vēnas rajonā un pirksti raustījās, pārbaudījās, vai darbojās. Ir tik briesmīgs karstums, ka es jau kuro dienu pa māju staigāju apakšbiksēs, bet vienalga sakoncentrēties uz rakstīšanu nav viegla lieta. Kādu rakstīšanu, savu klades rakstīšanu, nav brīv ielūrēt, nav brīv pļurkstēt. O, mai got. |
|
|
|
[Jun. 15th, 2006|08:23 pm] |
man šobrīd nepatīk divas lietas: 1)nemainīgs skaitītāja cipars 2)mana neatpazīstamība (man nav norādīta valsts, tāpēc kopējā meklētājā es neparādos. Mani neviens nezi, tāpēc nezin, ka es esmu. Ja es iekomentētu pie kāda, tad mani pamanītu, bet tā notiek tikai vienreiz mūžā, jo, kad esi pievienots, tad nekad vairs nebūs tā, ka tevi nezin, tāpēc es sēžu un dēju |
|
|
|
[Jun. 15th, 2006|08:25 pm] |
Es ierakstu un uz karstām pēdām eju skatīties izmaiņas, bet to nav, tāpēc man ir jāatsaucas uz pīlāriem. Iedomājieties, man aizvakar sašuva kreiso plaukstu, bet šodien es jau rakstu ar abām rokām. Fantastika. Es zināju, ka esmu unikāls. Šodien nācu no pludmales un praktizēju cilvēkmīlestību, palīdz. Iegāju veikalā, kurā pārdeva par 99 eiro slepeno bezvadu videokameru mazu tādu ar raidītāju. |
|
|
|
[Jun. 15th, 2006|08:28 pm] |
Man sāp acis, ja lietoju šitik gaišu ekrānu, tāpēc labāk iešu atpakaļ pabeigt filmu par Robertu Antonu Wilsonu, lai var atkal ieslīgt krēslainībā. |
|
|
|
[Jun. 15th, 2006|09:03 pm] |
bļā, es nezinu, ko darīt, tāpēc ēdu atkal arbūzu. Pēc tam varbūt iešu gulēt, citu nav ko darīt. jāatzīstas, es biju aizmirsis pirmo pīlāru. man ir jāpaskaidro pēdējie trīs, ko pieliku klāt attīstot savu sistēmu.
arbūzs apēdās ātri, bet gulēt vēl negribas. atbrīvojiet mani no pienākuma but opiātam. paldies jau iepriekš. |
|
|
|
[Jun. 15th, 2006|09:07 pm] |
where have you been to all that. pī kreatīvs |
|
|
|
[Jun. 15th, 2006|09:16 pm] |
nafig es sevi nosaucu savā īstajā vārdā kā idiņš. kā lai tagad kādam iekomentēju. |
|
|
|
[Jun. 15th, 2006|09:17 pm] |
manas kājas ir sakasītas sarkanās pumpās, atliek tikai iziet vienreiz cauri pļavai, bet, ja iet pa šoseju un pa tiltapakšu grib tikt otrā pusē un veļas pa nogāzi un pilnas zeķes es dadžiem maziem zaļiem un apaļiem un kviešu fungusiem un tad policija brauc pretī ar iedegtām bākugunīm un savāc, jo Francijā nedrīkst iet pa šoseju, bet man bija galvā pret saulesdūrienu uzmaukts sarkans krekls un tad tā pludmele, tā. kā no zirga norāvies gods. tikai nedariet man pāri, neinterpretējiet manu zemapziņus, sausziņu, akluziņu, mutautiņu. |
|
|
|
[Jun. 15th, 2006|09:20 pm] |
un pats es esmu lipīgs nosvīdis un paberzēju labo vēnu un tur melni netīrumi sabirza. šodien labajai rokai tikai apsēju noņēma. ja gulēšu, tad apgulšos tikai uz muguras un nekustēšos, lai nejustu, ka esmu lipīgs un neliptu |
|
|
|
[Jun. 15th, 2006|09:26 pm] |
ko dara realitātē bez halucinogēniem ō, kā niez kājas! |
|
|
|
[Jun. 15th, 2006|09:27 pm] |
baidies, baidies, baidies, stulbais |
|
|
|
[Jun. 15th, 2006|09:44 pm] |
iegāju dušā un stenēju no baudas, beržot kājas. skatos visas sarkanās švīkās. mazgājos ar vienu roku, bet to pašu vienu mazgāju iespiedis švammi starp ceļgaliem. uzklāju palagu uz krēsla, lai miesa nelīp klāt. aizvēru logu, lai nav caurvējš, aiz ausīm tek. |
|
|