| |
[Jun. 15th, 2006|08:18 pm] |
Aizbraucu pa zaķi ar tramvaju līdz pludmalei, trīsreiz nospiedu 1000mm slēdzi, uzvilku atpakaļ kreklu, uzliku brilles, lai redzu ceļu un gāju kājām uz mājām, lai netālu no tām nopirktu pirmo arbūzu.
Man ir tādas šuves, kas pašas pazūd, tās nav jāpazudina. Man patīk tāda pieeja, jo, kad man no galvas ņēma šuves ārā, tad sāpēja gandrīz līdzīgi, kad lika. Bet tagad tā roka vispār nesāpēja, tikai tad, kad elektrošoka vadus dūra vēnas rajonā un pirksti raustījās, pārbaudījās, vai darbojās.
Ir tik briesmīgs karstums, ka es jau kuro dienu pa māju staigāju apakšbiksēs, bet vienalga sakoncentrēties uz rakstīšanu nav viegla lieta. Kādu rakstīšanu, savu klades rakstīšanu, nav brīv ielūrēt, nav brīv pļurkstēt. O, mai got. |
|
|
