Katra diena ir kā brīnms..., nē - katra diena IR brīnums!!!

Beidzot man ir sācies jaunais gads. Kāpēc beidzot? Laikam jau japāņiem taisnība -  lielākais lāsts: "kaut tu dzīvotu pārmaiņu laikā", tobiš, beidzot ir iestājusies kaut kāda skaidrība.

Atnāca, piesēda un nekur vairs netaisās iet, nu gluži kā es iekāpjot šeit. Tā izrīkojās Jaunais Gads.

Nekad nebiju domājusi, ka fantastiski patīkami var svētkus svinēt arī divvientulībā, ...bija jau laiks pieņemt arī šādu lietu pavērsienu. -Uguns, mūzika, labumiem nokrāmēts galds, maigums un sarunas, sarunas, sarunas, visas nakts garumā. Pašai prieks, kur nu vēl citiem! ;))

Tā pavadīju un tā arī sagaidiju. -Aiz loga ik pa laikam izgaismots dārzs salūtu zvaigznēs, būtu vairāk sniega krāsaināks skats pavērtos, bet arī tā nemaz nebija peļami.

Pagājušas pāris dienas no tā, tipa, lailā notikuma, bet man vēl nekādi negribas sākt reāli domāt, ja es to vispār kādreiz esmu darijusi.