| tapēc, ka pēc likuma, cilvēks ir tik vienkāršs, ka viņa prāts nepieļauj tādu iespēju, ka viss varētu būt kārtībā. realitāte tiek definēta ar sāpju un ciešanu pastāvēšanu - kā jau tieciens - ja sāp, tātad vēl dzīvs. tiklīdz šim cilvēkam sākt kautkas labs notikt, viņš automātiski sāk domāt, ka kautkas nav labi jo "parasti tā nenotiek" un aiziet pilnīgā sviestā - ierauga tevis pieminētos neskaidros jautājumus un visu sev nožēlojami sabojā. cilvēks patiesībā ir viena diezgan nožēlojama rozā radība ar tieksmi apmierināt dažādas dabiskas vēlmes un vadīties pēc instinkta. un tam visam pa vidu draudēt kādam ar atombumām arī. |