...

Es zinu, ka šodien visi šujās par piteku domu laukuma. Es, ne par to. Es gribu pastāstīt cik ļoti mani var izbesīt, ja mani grūsta. Ja es stāvu veikalā, rindā pie kases, un pirms manis obligāti kādam ir jāizspraucas cauri. Oooo! Katra manis šūna tajā mirklī eksplodē. Principā, es jau gara acīm redzu, kā es to cilvēku, kurš spraucas paņemu aiz matiem un triecu pret kādu plauktu, vai stūrīti, vai da jebko. Un tādi lohi ir vairumā. Kad viņiem palūdz, lai viņi apiet apkāŗt, vai lai nesptraucas, viņi vēl kaut ko spārnotu tev pasaka. Un tad man acīs pazūd saprāts. Tādēļ esiet labi pilsoņi- nespraucieties. Vienā reizē jau es nenovaldīšos un kādu aiz matiem paņemšu un triekšu pret to, kas tuvāk būs.