Jau tresho dienu +19, +20 graadi. Es ar savu ziemas meeteli pamuljkjiigi izskatos.
Riit jaaiet iepirkties. Sasoddits. Maskava ir daarga, un man joprojaam sirsniigi derdzas process.
Siltums paliidz. Peekshnji visaadas probleemas liekas tik daudz mazsvariigaakas. Puteklju gan daudz, mashiinas celj gaisaa, nav, ko elpot. Sveetdien jaameegjina tikt kaut kur aaraa no pilseetas.
Viesniicaa nelieshi nedod man vairs augljus, welcome viina arii nav. Pastaaviigajiem ilgterminja klientiem tachu veel vairaak uzmaniibas vajadzeetu pieveerst, neko nejeedz no marketinga. Toties viesmiile restoraanaa atcereejaas, ka es dzeru svaigu burkaanu sulu bez kreejuma. Dziivojot videe, kur reti gadaas redzeet draudziigu seju, shaads te zhests ir zelta veerts.
Nav jau nemaz slikti. Censhos nedomaat par to, ka patiesiibaa gribas buut citur un dariit citas lietas. Es esmu sheit un tagad, un ir jaagraabj taas iespeejas, kuras ir te.
Taatad. Somas joprojaam nav, nekaadas informaacijas par teemu arii nav.
Man ir dzhinsi, kurus uz darbu nevar vilkt, vienas melnas bikses no universitaates pirmaa kursa un 2 krekli, kurus pie normaaliem apstaakljiem es nevilktu, bet izmest veel nav bijusi iedvesma.
Shobriid nekaa akuuti netruukst, ja nenjem veeraa faktu, ka es izskatos peec lupatlases. Arii shis fakts mani absoluuti nesatrauktu, ja man nebuutu jaabuut darbaa.
Shovakar jaameegjina kaut kur nopirkt matu suku.
Londonaa snieg kaa pa Jaanjiem. It kaa nepietiktu ar to, ka lidoju no beediigi slavenaa 5.terminaalja, kursh joprojaam atcelj lielu dalju lidojumu un nozaudee veel lielaaku dalju bagaazhas. Varbuutiiba, ka es shodien kaut kur aizlidoshu, ir kaadi 60%.
Neko, vismaz Maskavaa esot +17. Vai arii man maigi sameloja, lai nebuutu tik beediigi braukt prom.
Aizbraukshu, nodariishu savu lietu, un braukshu maajaas. 3 nedeeljas tachu nav nekas.
Kaadreiz man likaas, ka es gribu darbu, kas saistiits ar celjoshanu, komandeejumiem. Laikam nepreciizi un paaraak skalji veeleejos, jo sheku reku to arii dabuuju.
Ir 3 veidu komandeejumi. Pirmais ir, kad sanaak kaut kur aizshaut uz paaris dienaam liidz paaris nedeeljaam. Ir konkreets intensiivs darbiibas plaans, kaut ko drusku varbuut no gjeograafijas redz, ir mazinjsh piedziivojuminjsh, un tad jau viss cauri.
Otrais ir ilgterminja plaans, kad darba deveejs kopiigi ar njeemeeju izlemj, ka kaadus 6-12 meeneshus konkreetais cilvis ir nepiecieshams citos platuma un garuma graados. Ir misija, ir piedziivojums, ir maza avantuura ar iislaiciigu 'es te dziivoju' statusu.
Un tad ir taads pusotrais varians, kad tevi izsuuta uz paaris meeneshiem, pa laikam paraujot vienaa vai otraa virzienaa. Un shajaa mirklii ar visu sirdi varu teikt, ka shaads staavoklis ir shaize. Visa dziive ir nolikta uz pauzes. Uz sacensiibaam netieku, filmeet nevareeshu, lidoshanas nodarbiibas jaaatcelj, bungot netieku, paarvaakshanaas gaida rindaa etc etc. Nemaz nerunaajot par nejeedziigo staavokli buut iespruudusham viesniicaa uz meenesi.
Bu bu bu....luupa rulleejas. Nevar ar saprast, biezo meeteli vai plaano.
Liigums ir parakstiits. Kad peec 3 nedeeljaam es atgrieziishos no Maskavas un viiriec buus atpakalj no Vegasas, sametiisim visu iedziivi businjaa un prom. Ir plusi, ir miinusi, bet vispaar labi, ka viss sanaaca taa, kaa sanaaca.
Pagajshreiz pirms braukshanas redzeeju sapnii zhurkas. Shonakt redzeeju chuuskas, vinjas man piesuucaas un koda.
Nepatiikami liela ir varbuutiiba, kas viss atkal saies griistee. Un par spiiti visiem 'you've done a great job out there' es neticu un neticu. Pirmajaa reizee vel entuziasms un jaunatklaajumu piegarsha saldinaaja pirmo nedeelju. Bet shoreiz es zinu, kas buus, kaa buus, un taas buus 3 garas un gruutas nedeeljas.
Galvenais nesaslimdinaaties shitaa.
Peedeejie metri. Visi grib pa gabalinjam no manis. Viens konkreets indiviids, piemeeram, grib galvu. Jau ir praktiski nokodis. Pat nezinu, kaa pasargaaties, jo izraadaas, pa cilveeciski ar vinjiem nevar, bet nepieklaajiigi arii nevar. Un politiku es speeleet ne maa ku ne gri bu.
Piektdienas vakaraa pirmo reizi izgaaju patuseet ar Operations koleegaam. Rezulataataa mazaak kaa nedeelju pirms manas maajaas braukshanas izraadaas, ka tepat ofisaa ir forshi cilveeki, kas labpraat pavada savu laiku patiikami, nevis tikai produktiivi, un mans 3 nedeelju garais cilveecisku kontaktu celibaats ir vienkaarshi nedakomunikaacijas un paarpratuma radiits. Hanging out with the wrong crowd, saucas.
Vienvaardsakot, peec patiikama vakara zemuudens baaraa aga skrieshus nesas atpakalj uz viesnicu, samet somaa parpalas, skrien uz metro, atceras, ka starp parpalaam somaa nav iemesta kamera, skrien atpakalaj uz viesniicu, pakjer kameru, skrien uz metro, tiek liidz vajadziigajam punktam un veel 15 minuutes skrien taapat vien, censhoties atrast, kuraa no triis vilcienu stacijaam sleepjas mans vilciens. Iisi pirms pusnakts esmu veiksmiigi ielaadeejusies savaa guljamplauktaa, un, klausoties kaa fellow kupejas pensionaares apspriezh savas sirdstriekas, domaaju, ka veel mazliet skrieshanas un man arii buutu par ko ar vinjaam parunaat.
7.40 sestdienas riitaa ieripojam Peeterburgaa. Peleeks, miglains, kaut kas kriit no gaisa. Bet aga, piesardziigs radiijums buudama, ir savilkusi muguraa visu sev piederosho un uz Maskavu liidzi atvilkto garderobi, taa kaa auksti nav un var doties ielaas.
Chaapoju centra virzienaa pa Nevskiy Prospekt, leenaam mostos, viss kluss, cilveeku nav, tikai taa zilgani peleekaa migla. Iznaaku pie krustojuma, un te peekshnji......kreisaa pusee paveras laukums ar milziigu pusaplii izvietotu kolonaadi. Tik masiivu, tik tumshu, tik iespaidiigu. Man azh elpa aptruukaas.
Paskaidrojums iekavaas, braucot uz sveshaam zemeem, es parasti noskaidroju visu tehnisko informaaciju, tip tur viizas, biljetes, kur un kaa, potes, nauda etc. Bet paareejo man patiik atklaat uz vietas. Staigaat un ljaut vietai, gadiijumam un sajuutai izveeleeties, ko es redzeeshu un kaa tas veidos manu celjojumu. Vienkaarshi sakot, sekoju degunam.
Peeterburga ir lieliska shaadai koncepcijai. Attaalumi nav lieli, un ik pa paaris kvartaaliem ir kaads laukums, katedraale, pils vaai piemineklis kaadam, kas jaaj kaadu citu. Jau mineetaa kolonaade izraadiijaas Kazanskiy Sobor, bet scenaarijs ar dazhaadu iespadiigu objektu uzrashanos manaa celjaa un elposhanas mirkliigu aptureeshanu turpinaaja atkaartoties visu dienu.
Samekleeju sev brokastiim pankuukas un prom uz Ermitaazhu, 3 stundas novandiijos.
Jau mineetaa komunikaacijas izsalkuma deelj biju uzrunaajusi paaris cilveekus no hospitalityclub. Meituks no Meksikas, atbraucis maaciities starptautiskaas attieciibas un valodu, lai gan pashai nav ne jausmas, ko peec tam ar to valodu dariis taalaak. Liidzi bij panjeemies jaunietis, gadiijumam, ja aga izraadaas resns un spalvains mazu meksikaanieshu nolaupiitaajs. Paarliecinaajies, ka viss ir normaa un ne suniitis, ne pagaliite kaajaam spaardiiti netiks, jaunietis atvadaas un nozuud.
Taalaak seko daudz daudz un veel vairaak staigaashanas. Ap 9iem vakaraa manas kaajas atsakaas, un mees ejam iechekot mani viesniicaa. Biju rezerveejusies mazaa centra hosteliitii un domaaju - nu kad naaksu, tad arii buushu un viss buus kaartiibaa. A nekaa. Pirmkaart, maaju atrodu ar gruutiibaam - nekaadas izkaartnes, vaarti zem koda, vispaar nekaadas dziiviibas paziimes. Taatad, ir pusdesmit vakaraa sveshaa pilseetaa, un man potenciaali nav jumta virs galvas. Neko, zvanu uz numurinju, atnaak man pretii sieviete un ved kaut kur iekshaa pagalmos, tad bruukoshaa podjezdaa, briesmiigaa liftaa kaut kur uz augshu, kameer sasniedzam 'hosteli'. Izraadaas, check-ins liidz 5pm, mana istaba ir paardota. Forshi. Bet tantes taadas maatishkjas, izstaasta, ka paaris kvartaalus taalaak vinjiem ir veel viens hosteliitis, 3x daargaaks gan, bet tur viens numurinjsh ir palicis, un kad reiz shitaa ir sanaacis, vinjas mani tur par to pashu cenu iemitinaashot. Ij veel mashiinu atrod, aizved mani. Izraadaas, Peeterburgaa kaut kaadi noteikumi neljauj normaalus hosteljus centraa izvietot, taa nu vinji uzpeerk bijushos komunaljnjikus un paartaisa, bet izkaartnes nevar un apkaarteejo vidi kontroleet arii nevar. A man nekas, seezham siltaa virtuvee ar manu meksikaanieti, dzirdamies ar teeju un sachukstamies par dievu un karmu. Dziive ir laba.
Sveetdien veel mazliet blandiishanaas, un laiks atkal raapties vilcienaa uz Maskavu. Veel pirms braukshanas stacijas veikalinjaa oficiaali ar visu cheku nopirku 4 CD, kuros kopumaa bija sabaazti ap 25 dazhaadi albumi, katrs disks apmeeram 4 lashi. Bija arii tikpat legaali DVD - 10 filmas iekshaa, 5 lashi. Hmmm...
Finisha taisne, 3 dienas, 2 naktis un home sweet home.
Juutos gana izskreejusies un izplosiijusies. Gribu atpakalj savaa komforta zonaa. Gribu normaalaa laikaa peec darba aiziet maajaas, paeest vakarinjas uz diivaana, skatoties kaadu filmu. Briivdienaas kaut kur aizshaut, iziet patuseet ar cilveekiem. Taa mieriigi un cilveeciski, vienkaarshi un parasti.
Es, protams, zinu, ka peec nedeeljas shiis mieriigaas dziives man atkal vajadzee skriet, kaut kur doties un peec kaut kaa tiekties. Bet tas viss normaali, taada man dinamika.
Un vispaar, nevaru sagaidiit, kad atveersies ljopenes durvis un aiz taam buus Pavasaris. Nevis shitaa peleekaa Maskavas pljura.
Sporta gjeerbtuvee divi meituki runaajaas, viens no Braziilijas, otrs no shtatiem. Abas darba deelj paarvaakushaas uz Maskavu gadu atpakalj. Un spriezh par Londonu - cik daarga, kaa vispaar paarveerteeta visos iespeejamos aspektos, cik Maskava daudz krutaaka. Nu nez, gaumes lieta droshvien. Maskava taadiem rietumniekiem vai arii vispaar visiem, kas nekad nav dziivojushi padomju savieniibaa, joprojaam ir eksotika, kameer Londona ir absoluuti pieejama.
Mani, savukaart, padomijas manieres nebuut nevilina. Nemaz nerunaajot par klimatu. Lai gan tai pashaa Londonaa miiljaakais sarunu temats visiem ir 'god I hate this weather'.
Man patiik pashi krievi. Ne tie sveshie uz ielas, kas tevi ieniist par to vien, ka tu elpo to pashu gaisu. Bet tie, kas iepaziiti. Man vinju humora izjuuta un atklaatais, tieshais komunikaacijas stils liekas daudz dabiskaaks. Un paika - te ir biezpiens! Un kaartiiga soljanka! Taas droshvien kaut kaadas beerniibas asociaacijas, kas manii runaa, piesaista vietaam un lietaam. Un kad rietumnieki prasa kaut ko par sho pasaules dalju, es juutos lepna, ka to paziistu un zinu, kaa te lietas straadaa. Liidz briidim, kad mani nosauc par krievieti, tad gan pa muti.
Nu taa. No shii briizha es pavisam oficiaali gribu braukt maajaas.
Visas kaartiigas Krievijas sievietes shodien seezh maajaas un atpuushas par godu sestdien notikushajam 8.martam. Tikai es kaa taads citplaneetietis straadaaju. Jau atkal viena pa visu ofisu. Nu neko.
Sestdien izdziivojos pa Pushkina un Tretjakova galerijaam. Bij jau labi, bet man kaa maakslas absoluutam nelietprateejam pie beigaam likaas - veel vienu ikonu, veel vienu marmora statuju ar nodauziitu locekli, un man paarspraags galva.
Vecais Arbats nekaadu iipasho iespaidu neatstaaja. Droshvien, siltaa vasaras peecpusdienaa pastaigaajoties, aina pavisam cita. Paeedu pusdienas kafejniicaa Muu-Muu un gaaju skatiities veel maakslu.
Vakar aizdauziijos liidz Izmailovas kremlim un vernisaazhai. Tur ir Maskavas izslaveetaakais un leetaakais suveniiru tirgus, sapirku visaadu hlamu. Parasti es no celjojumiem neko maajaas nevedu, tikai bildes un varbuut kaadu apgjeerba gabalu, ja ir bijusi vajadziiba iepirkt. A shoreiz buus viskas, matrjoshkas, tematiskaas maikas (nevareeju izshkjirties starp olimpisko mishku un Che Burashku) etc.
Bet vispaar gribu maajaas. Piegriezusies man ir dziivoshana viesniicaa. Taas 5 zvaigznes, visas pirtis un baseini un paareejie navaroti ir pilniigi tuksha skanja, kad blakus noliek muuzhiigaas vienatniigaas vakarinjas restoraanaa un milziigo, tuksho gultu.
Kad neviens Maskavas cibists ar mani drudzeeties negrib, tad es draudzeeshos ar Maskavas hospitalityklubieshiem.
Izgaaju pirmo reizi sightseeing.
Sarkanais laukums, Kremlis, Aleksandrovskiy Sad, viss ljoti sarkans. Izraadaas, sarkans nevis taapeec, ka vienkaarshi sarkans, bet taapeec, ka vaardiem krasniy un krasiviy ir vienaada sakne. Taatad skaistais laukums, bet komunistiem vienkaarshi palaimeejaas.
Ljenjins viesus nepienjeema, man arii nebija nekaadas veelmes vinju redzeet. Sobor Vasiliya Blazhenogo paskatiijos tikai no aarpuses, bet varbuut aizieshu atpakalj un ieliidiishu iekshaa. Interesanti tomeer, kas zem tiem siipoliem sleepjas.
Izstaigaaju GUMu. Nu baigaa eeka, arkas un betona rozes, tiltinji un paarejinjas. Smuki jau, iespaidiigi. Apseedos paeest pusdienas, tip pankuukas ar sieru. A atnes man maakslas darbu, siers ne tur kaut kaads Holandes vai Chedars, bet smirdiigais ar zaali iekshaa. Un peekshnji no kaut kurienes uzrodas Dixie band un saak speeleet dzhezu par godu pirmajai pavasara dienai.
Peec tam kaadu briidi maldiijos, meegjinot atrast vietu, kur var paariet 8 joslu plato ielu. Droshvien kaadu lieku kilometru nostaigaaju, nu neko. Pie Pushkina muzeja bij rinda, taapeec iegaaju Khram Khrista Spasitelja. Atkal smuki. Lai gan ikonas kaa taadas ir jociiga tipa daile, par kuru es viegli vareetu atrast paaraaku (personiskaa skatiijumaa), kaut kas tur tomeer ir tajaa visaa. Varbuut vinjas panjem ar masu.
Peec tam satiku koleegjiiti, kas bij laipni piedaavaajusies man sho to no Maskavas paraadiit. Kopaa ar veel vienu vinjas padruzhku aizbraucaam uz Vorobyovy Gory, kur no Moskvas upes otra krasta un pakalna var redzeet panoraamu. Stundinju pastaigaajaam ap MGU (Moskovskiy Gosudarstvenniy Universitet). Iespaidiigu izmeeru eeka, muusu Zinaatnju akadeemijas stilaa, tikai droshvien desmitreiz lielaaka. Tipa, nebuus te nekaadas shutochkas, te viss ir nopietni. Konkurss esot kaadi 100 deguni uz vienu vietu. Un eekas priekshaa olimpiska izmeera sleepotaaju kalns, shovakar tur laikam kaut kas notiek, gatavoshanaas darbi bija procesaa.
Peec tam aizbraucaam uz Poklonnaja Gora, upuru pieminjas parks ar obelisku viduu. Un tanki meetaajaas shur tur saanu alejaas.
Visuzkriitoshaakais visaa dienas gaitaa - kaazinieki. Droshvien kaadas 30 liigavas saskaitiiju (pirms man nojuka). Riigaa jau arii vinji vazaajas pa vecpilseetu, bet ne taadaa skaitaa. Un shausmiigi jauninji visi. Taadi - 2, 3 un 4 lauliibu kandidaati. Visaam njevestaam princeshu kleitas, zobi klab veejaa, liidz celjiem dublju shljakatas uz sniegbaltajiem brunchiem. Visiem dublju kraasas limuziini ar noshkjiestiem pushkjiem priekshaa.
Uzzinaaju, kaapeec mashiinas brauc pa ietveem. Taa naturaali - eju mieriigi no darba maajaas, a no aizmugures bauc kaut kas. Un nav no svara, 90.gadu golfs, dzhips vai autobuss, visi brauc pa ietveem. Izskaidrojums ljoti vienkaarshs un logjisks - mashiinu nezheeliigi daudz, bet parkoties nav kur.
Peec vakarinjaam atnaacu maajaas (nu viesniicaa) un izrubiijos uz 3 stundaam. Laikam tak beidzot jet lag mani nokjeera. Vispaar no visa shitaa strjoma nekaadi nevar veeders normaali pielaagoties. Varbuut eedu kaut ko ne taa. Atgrieziishos maajaas kaa diegs.
Par diegu teemu runaajot, krievietes ir reaali tievas. Londonaa es esmu gandriiz vai niedriite, bet te, Maskavaa, es esmu laba barojuma maates meita, saliidzinot ar vieteejaam. Un jei bogu, tieshaam skaistas sievietes. Nerunaasim par paarspiileetu meikapu, tas vairaak uz ielas piederaas. Bet taa patieshaam skaistas, fantastiska aada, mati liidz dibenam. Nekad man vairs nebuus neviena jautaajuma par to, kaapeec Russian Brides ir tik pieprasiits bizness.
Labs ir, jaaiet notiiriit dublju kaudzes no zaabakiem, un tad varbuut jaaaiziet nopelst un iepirteeties.
Peec viegla 3 stundu lidojuma biznesa klasee sveetdienas vakaraa veelu ierodoties Domodedovo lidostaa, viss likaas kaa parasti un pierasti lidostaas. Liidz briidim, kad pasu kontroles jaunietis as kokjetu smaidu uzjautaaja, vai man nav palikushas kaadas aarzemju moneetas. Vinjsh kolekcioneejot. Dazhaadas domas izskreeja caur manu plato pieri ljoti iisaa mirklii. Visuzstaajiigaakaa no taam - ja nu kaut kur ir kamera, nofilmees mani dodam naudu robezhsargam, izleks gorillas un ieseedinaas mani ljopenee atpakalj uz maajaam. Atteikt arii it kaa nevar. Iedevu 50p. A shis neko, nosmiineeja un nobaaza kaut kur.
Ta nevar saprast - kolekcioneeshana, korupcija vai organizeeta ubagoshana.
Viena koleega staastiija, ka vinjai liidziigi bijis uz Nigeerijas robezhas, kur robezhsargs pajautaajis tiiri taisni pieree - vai tev ir kaut kas prieksh manis? Shii vinjam iedevusi Mars shokolaadiiti.
Vakar apsargs uzjautaaja - vai liidz riitam straadaasiet? Taa te taada normaala prakse.
Bet neko, ieshu vien maajaa. Nu ne maajaa bet uz viesniicu.
A citaadi viss lapi. Aiz 14.staava loga izgaismota Maskavas centra peizaazha, smuki. Jaaiet, jaameegjina nopirkt veljas ziepes. Viesniicaa par vienu apenju mazgaashanu 5 lati, galiigi sajukushi.
Esmu pusliidz veiksmiigi ieradusies. Pirmaa nakts milziigajaa, vientuliigajaa gultaa ir paarlaista, baseins un sauna iemeegjinaati. Ofisaa mani, kaa par briinumu, arii ielaida. Seezhu te viena ar saviem 3 monitoriem, paareejiem normaaliem cilveekiem shodien ir briivdiena, valsts aizstaavju sveetki vai.
Pirmie iespaidi - briesmiigi netiiras mashiinas. Tik pat briesmiigi palika mani zaabaki peec 5 minuushu gaajiena no viesniicas liidz ofisam.
Viss te ir milziigs. Ielas - 5 joslas katraa virzienaa, lielaakoties bez jebkaadaam sadales liinijaam. Visi gonko. Pagaidaam veel neesmu redzeejusi nevienu paartikas veikalu, bet daudz visaadu belashu un dogu buucenju. Komplimenaatrie auglji mani veel kaadu laiku izvilks, bet driiz buus jaameklee pienaaciiga degviela.
Liist. Kaartiiga Londonas ziema Maskavaa.
Peedeejaa diena shajaa krastaa. Nu vismaz uz kaadu laiku. Diezgan satraucoshi.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)