Gaidiits vai nee, atnaacis vinjsh ir taapataas.
Iisteniibaa kapitaali bij pieriebies tas vecais. Probleema vien taada, ka nav nekaada iista pamata domaat vai cereet, ka shitais buus par kapeiku labaaks.
Pieteicos uz reiki kursu. Jaapaskataas, ir man tais rokaas kaut kas vai nava, mosh izdodas pie Lielaa Kabelja piesleegties.
Uz Tai Chi arii pieteicaamies. Ar kaut ko jau visus tos tukshumus un caurumus aizpildiit vajag.
Skatos darba sludinaajumus, fonaa klausoties kreisaas smadzenes izmisuma pilnos kliedzienos, ka shajos laikos iet prom no darba tikai absoluuti kretiini un nejeegas.
Magjistratuuras eena veel kaut kur pa kaktiem slaistaas, bet man liekas, ka nav iistais gads. Ja vilkshu visu kopaa, tad pavisam nojuugshos. Jau tagad man gribas visu mest pret sienu un beegt prom prom prom. Nebuutu iisti praatiigi taadaa briidii sev veel ko uzkraut. Labaak papljurinaaties taapataas, paskatiities, kurp velk.
Ak egles koks, ak egles koks
Cik zalje tave lape
Nav koka, visi izbeigushies.
Viena diena atpakalj pie virpas, un mana zelta ola saspraagusi lupatu leeveros.
Esmu it kaa atpakalj, bet joprojaam runaaju pieklusinaati un tikai nepiecieshamiibas gadiijumaa, skatos vairaak uz iekshu nekaa uz aaru.
Mani rietumnieka celiishi joprojaam pa druskai smeldz no meditaacijaam. Nekaa jau baiga nebija, 3 reiz dienaa pa pusstundai liidz 45 min, un tomeer.
Ir uznaakusi sajuuta, ka, lai arii turpinaashu jogu nu jau drusku citaa saprashanas liimenii, man tuvaaks celjsh vareetu buut tai chi. Un varbuut beidzot ir laiks ko dariit ar savaam rokaam. Ja reiz profesionaali masieri un ilggadeeji dziednieki un auru luureetaaji nevar vien beigt apjuusmot manu beautiful touch, varbuut ir veerts nosertificeeties un dabuut kaadu zinaashanu gramu apakshaa intuiicijai. Kaut kaa es to visu biju drusku taa kaa pametusi un aizmirsusi, cik aarkaartiigi speeciigu energjijas apmainju man tas iesleedz.
Edinburga, starp citu, ir dikti smuka. Daudz harmoniskaaka un kompaktaaka par Londonu un daudz maigaaka par Glasgovu.
Vakar paari veelaas otrais atlaishanas vilnis, veel shodien lasaam pa lauku izkaisiitaas bijusho koleegju galvas. Briesmiigi iisteniibaa, jo nu jau ir saakushi atlaist patieshaam labus cilveekus. Kameer laida valjaa bezdelniekus un lieko svaru, tikmeer tik traki nelikaas.
Bet ta jau gandriiz gandriiz vairs nav mana probleema. Vismaz uz nedeelju. Dodos uz Skotiju. Salt un mediteet, ar jogu nodarboties un pa kalniem vazaaties. Nez, kaa buus ar manu lauzto ribu, bet gan jau kaut kaa.
Bijaam uz labdariibas balli. Taadu iistu. Vakara gaitaa vadiitaajs saka, un tagad luudzu man uz skatuves vajag 20 briivpraatiigos, kas katrs dos 1000£ 2 sensorisko istabu izveidei akliem beerninjiem. Un shie celjaas un naak ar. Katie Price aka Jordan jeb Lielie Plikie Pupi pazinjoja, ka vinja ar gjimeni naakamgad skries maratonu un savaaks shai akcijai veel pusljimonu. Pievienojoties pasaakuma garam, nosoliijaam nedeeljas nogali kaut kaadaa golfa klubaa. Reizi muuzhaa esmu speeleejusi minigolfu, diez vai tas skaitaas. Bet nu labaak taa, nekaa kaadu briesmiigu abstrakto skulptuuru, kuru nobaazt garaazhas putekljainaakaja kaktaa, vai arii Take That parakstiitu plakaatu, no kura kauneeties visu atlikusho muuzhu.
Simtu gadu nekas nav rakstiits. Slima biju, joprojaam bik esmu. Mamma lika elpot jiftiigus tvaikus un kraameeja man uz muguras kjinku. Diivainaakais brauciens maajup ever, puskomaa aizbraucu, 3 dienas noguleeju, taada pati atbraucu atpakalj.
Diezgan maz ko saprotu. No dziives, sevis, kurp iet un ko dariit. Bet arii panikas nav. Lai kas arii ir tas, kas briest, vinjsh buus pamatiigi, stabili un likteniigi sabriedis.
Shogad naudas lietus nebuus.
Muusu galvenais chiekurs pazinjojis, ka executive office bonusus nedabuus. Pats pagaajshgad aizstiepa maajaas $70m, taa kaa gan jau badaa tomeer nedziivo un var atljauties shaadu zhestu, kuram ar 90% varbuutiibu sekos visa Wall Street un The Square Mile.
Nez, kaa buus ar maziem chiekurinjiem, muus ar pavisam apgraiziis vai tomeer kaut ko uzrasinaas.
Bet vispirms veel jaaizdziivo ikgadeejais review, kur visi var izteikties par visiem briivi un anoniimi un atvieglot sirdi no gada laikaa sakraajushamies smagumiem.
Sestdienas vakaraa aizgaaju uz 18. novembrim veltiitu pasaakumu. Kaut kaa likaas, ka reiz tachu ir tas jaaizdara, pie tam 90 gadi un taa.
Lielaakaa dalja auditorijas taadi ap 70, taatad vecaa viljnja emigranti, ne taadi kaa mees - piedziivojumu, laimes un bagaatiibas mekleetaaji. Koristi tautas teerpos, viiri uzvalkos.
BeerzinjIndulis savu atklaashanas runu kaa dzejoliiti no galvas noskaitiija. Vaira saveejo atkal virpinaaja un tina kamolaa, kameer visiem jau bij piemirsies, par ko un kaapeec. Koristi vilka atspeerushies, un skolniecinji ar klusiiteem un bailiigi duuca kaut ko par latvju asinju balsi, kas paaraaka par visaam (nav kaukaac rasisms vai fashisms?). Peec tam kaut kaada daama saaka izsniegt atziniibas un graamatas jaunieshiem, kas sheit pabeigushi augstaako izgliitiibu. Taa arii nesapratu, par ko - diezin vai Latvijaa uz 18. novembri katram peedeejaas piecgades absolventam graamatas un rokasspiedienus piedaavaa.
Bet vispaar jau jauki taa. Shausmiigi jociigi, ka peekshnji visi runaa valodaa, kuraa es vairs pat nesapnjoju.
Vakar salsaa instruktors uz viena igaunju meituka raadiija nosledzosho soli, bet shii laikam domaaja kaut kaadu citu kustiibu un KAA blieza ar galvu shim pa pieri. Vispirms bija buukshkjis, peec tam bljaaviens, un peec tam es nevareeju izbeigt kjikjinaat, nu taa, liidz zhagaam. No taa skata, kaa bojevikos, kur Shvarcis ar savu dzelzs smadzenjpodu izrubii kaadu nelieti.
Jociigi, visu dienu vilka uz bimbu, kameer aizvilka arii. Un pashaa galaa shitais.
Vispaar baigie kadri visaadi. Vecais, kaulainais francuuzis, kuram nav ne grama ritma izjuutas, bet kursh dikti grib praktizeeties un nelaizhas valjaa, un vislaik kaut ko duudo francuuziski, it kaa meiteneem no taa vien buutu jaakriit gjiibonii. Duciigais vaacu viirs sirdiigi stampaa pa placi un turas droshaa attaalumaa, lai netiishaam nesalauztu kaadu trauslu rocinju vai kaajinju. Puikas, kas pie up close and personal soljiem sarkst un kjikjina. Un tad ir dzhentelmenji, nesatricinaami un lieliski vadonji.
Galvenais instruktors ir kolumbietis, kas izraadaas ir bez maz vai salsas krustteevs shajaa valstii. Un pelniiti. Dejot ar vinju ir absoluuts baudiijums. Viegli, profesionaali, iejuutiigi un seksiigi, ideaalaa kombinaacijaa.
Pa laikam, kaa piemeeram tagad, man ir gribeejies, lai man buutu vecmaaminja. Vai vecteetinjsh. Taads vieds, visu pienjemoshs un piedodoshs. Kaads, kuram ir been there done that perspektiiva, un kas ir pamaniijies otraa galaa tomeer iznaakt par labu un dziivu cilveeku.
Bet varbuut shitas ir tas punkts, kur es atradiishu Dievu. Ja reiz nav vecmaaminjas, var tachu liidzveertiigu autoritaati sev vienkaarshi izgudrot. Kaa miljoniem cilveeku to ir dariijushi pirms manis.
Maacos skumt. Vienmeer ir licies, ka skumshana ir ne shis, ne tas, cilveeki ar to nodarbojas aiz garlaiciibs un rakstura truukuma. Bet taa jushana jau nekur nepazuud aiz tam vien, ka es vinju neatziistu. Vinja sakompreseejas un saspiezhas; skalojas taadas shkjidrinaatas skumjas pa galvu un pa reizei atrod plaisas un tad tek un tek.
5 dienu laikaa esmu bijusi uz sporta zaali 4 reizes. Kaut kaads drudzis iemeties, vajag vinju izsviidinaat, izstaipiit, izgruust prom un aaraa.
Varbuut tas ir kontroles jautaajums. Kad praktiski nekas cits pa visu pasauli nav manaa varaa, tad kaut kaadu gandariijumu dod vismaz apzinja, ka shaadas taadas ceelonjsakariibas joprojaam darbojas un ir manaa ietekmes zonaa. Piemeeram, ja vienu dienu stundu noaireesies, tad naakamaa dienaa karoti nevareesi pacelt.
Man ir mazs maziitinjsh nosleepuminjsh un druska vainas sajuutas. Bet dziivesprieka peekshnji nesaliidzinaami vairaak (liikjis ir modies jel), taapeec uz to vainu es iipashi neiespringshu, varbuut kaut kad veelaak.
Shodien atlaida 4 muuseejos. Uz kopeejos atlaizhamo 600 it kaa nav tik traki, un tomeer, tomeer. Nav nekaadas garantijas, ka tie bija peedeejie gaajeeji.
Es lieliski zinu, kas ir taas lietas, kas uzpilda manus dziivesprieka kraajumus.
Kaapeec, nu kaapeec es atsakos no shiim lietaam meeneshiem un gadiem un tad briinos, no kurienes taa depresija lien aaraa.
Izraadaas, vakar mums esot bijis pat ausktaak nekaa Maskavaa. Un divreiz aukstaak kaa mums pienaaktos ap sho laiku. Vakardienas sniega izbiilii shoriit ielas un staciju platformas noklaatas ar saali. Tipistiski.
Redz, kaa es jau nepiespiesti chaloju par laika apstaakljiem. Driiz veel iemaaciishos spainjiem dzert suudiigu alu un Ziemsveetkos eest riebiigos keeeeksinjus un buushu Iista Brite.
Vakar naktii pamodos no briesmiiga trokshnja. Tas naaca no maajas aarpuses un izklausiijaas apmeeram taa, kaa kad dziivaa zosii pa vienai vien spraustu tuukstoti voodoo adatu.
Izraadaas, taa kliedzot lapsa. Nez, kas sho tik briesmiigi bija satraucis.
Pirmo reizi pa saviem 2arpus emigraacijas gadiem aizkuulos liidz Daugavas Vanagiem. Izdomaaju, ka gribu kaut ko palasiit latvju meelee, un shiem tur esot biblioteeka. Ar sameeraa jociigiem darba laikiem. Kameer gaidiiju durvis atveramies, patveeros vanagu barchikaa.
Nu miiliishi, taads tiiri vai sireaals paardziivojums. Pa telljuku iet LTV1 ar kaut kaadu shlaageru paarraidi, kas sheit ir tikpat ierasta aina kaa blondiine Kongo dzhungljos. Publikas maz, bet ikkatrs eksemplaars kaa no 4BK izkaapis. Kaads pavecaaks jaunietis taktsmeeraa met grakjiishus un meegjina ar mani flirteet liidzjuutiibu izraishoshaa baalinju manieree. Veel divi jaunieshi, tikko sapazinushies, apspriezh savas gaitas un pieredzes, cik aatri valodu iemaaciijushies, cik par istabinju maksaa, un kas labaaks - Lauris Reiniks vai Favoriits. Baarmene taada fliteraina un balinaata kundze uz 40 cieshos dzhinsos, runaatiiga un labi informeeta, gatava iekakjeet sejaa katram, kas apshaubiitu vinjas Latvietiibu.
Kaadu stundinju nopljaapaaju ar bibliotekaari. Telpa tik, cik puse no manas guljamistabas, bet ar kaadu lepnumu es tiku iepaziistinaata ar katra plaukta saturu un iipashi izceljamaam bagaatiibaam. Vecaas paaudzes emigrante, no tiem ljauzhiem, kuri spaidu kaartaa tikushi atrautu no Maates Latvijas kruuts un juut sho saapi kaa amputeetu locekli cauri visai dziivei. Ne kaa mees, nesenais izbrauceeju vilnis, kas devushies laimes, bagaatiibas vai piedziivojumu mekleejumos un atpakalj diez ko neskataas. Cik no mums savus beernus suutiis sveetdienas latvieshu skolinjaas un meegjinaas to sakni vinjos ierakt un stiprinaat. Un cik audzinaas pasaules pilsonjus un suutiis vinjus kjiinieshu un hindi valodu pulcinjos.
Veel vienam elles lokas ir iziets cauri. Nez, cik veel palikushi. Nez, cikus es veel varu iztureet.
Ir nepiecieshams glaabinjsh.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)