Grūti ir noķert robežu, kad tādas domas ir tikai vairo dzīvesprieku un uzlabo garastāvokli pirms aizmigšanas un kad tas jau kļūst patoloģiski un traucē savākties, koncentrēties, padara tevi smagnēju. Un pat ja šo robežu izdodas nofiksēt - ko tad darīt? Pateikt sev - STOP! IZSLĒDZIES! NEDOMĀ!!! Uz mani tas neiedarbojas.
Šobrīd intensīvi cenšos tikt atpakaļ robežas drošajā pusē.