Nu viņš jau tur bija, visu redzēja, dzirdēja un piedalījās. Vienkārši beigās viņš līdz galam mani nesavāca atpakaļ rāmjos. Bet tas zināmā mērā manis pašas vainas pēc. Jo es noslēpu, cik dziļi patiesībā tas aizgāja. Es tā tur veča priekšā vairs nedrīkstēju ļaut sev vērties vaļā. Jo tā es parādītu tikai vēl vienu vietu, kur man iespert. Un viņš apzināti vai neapzināti to vienā mierā izdarītu, ij vēl pateiktu: "Sāp? Bet tā ir TAVA problēma!"