aga - Post a comment

aga

02:32 pm

Šis laikam ir apliecinājums tam, ka pārsniegts pieļaujamais sviesta saturs asinīs. Velkās kaut kādas nejēgainas paralēles starp ekonomikas teorijām un visādām citādām dzīves izpausmēm.[Un kopš šī brīža lūc neko neuztvert nopietni:)].

Nu piemēram par partneru kvantitāti. Ja pārzini marginālo lielumu veidošanās pamatprincipus un nozīmi. Tobiš katrai nākamai vienībai ir aizvien mazāks sagaidāmais derīgums, pie tam strauji dilstošs, jo funkcija nav lineāra. Tātad jo tālāk ejam, jo vairāk un ātrāk mainām partnerus, jo mazāku apmierinājumu gūstam. Un vienā brīdī konstatējam, ka ir pāriets pāri vēl vienam cilvēkam, bet tas mums nozīmē pilnīgi neko. Vai arī par ražošanas iespēju līkni un alternatīvajām izmaksām. Ierobežotu resursu apstākļos, izvēloties ražot vienu preci, mums ir jāatsakās no zināma daudzuma otras preces ražošanas. Ieguldot sevi vienā jomā, kaut kam citam paliek mazāk. Piemēram, ja kaut kas nav kārtībā mājās un tam visu laiku jāpievēršas, jādomā, jāmeklē, tad stipri vien mazāk sevis var atdot darbam, skolai ūtētē. Aptuveni tādā veidā.
Vai arī par dzīves procesu kopumā. Tāds svārstīgs cikls ar kritumiem un kāpumiem. Mērķis ir panākt, lai katra nākamā bedre tomēr ir objektīvi seklāka par iepriekšējo. Ideāli sasaucas ar uzņēmējdarbības ciklu. Kad būs laiks, paanalizēšu, kādas
paralēles var vilkt ar bezdarbu, inflāciju un IKP:)]
Šobrīd briest pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbības teorijas sadzīviski intīmā interpretācija:P

Da nu. Sesija ievilkusies.
Ja acīs iepilina par daudz, tad paliek negaršīgi. Visi ceļi ved uz Romu.