Man patīk 1dienas rīta grūtums, kad jākāpj ārā no gultas, bet viss ķermenis sāļskābi smeldz. Man patīk skaitīt zilumus un mēģināt atšifrēt, kas ir kas: kreisā roka un nobrāzts mugurkauls - Robis iekantēja mani bortā un vēl tas šaurais, cimperlīgais līkums, labā roka un plecs - iesācēja neveiklie straiki, vaigi un presīte - nebeidzamie smiekli un smaidi. Un Valmiera ar katru reizi kļūst aizvien vairāk sava.
Un man uz galda guļ viena dzeltensarkana tulpe. A ko - man patīk :))