aga - Post a comment

aga

02:05 pm

Nevajag mani žēlot un glābt. Ja es jūtu, ka mani noķers un noturēs, es paceļu ķepiņas un laižos dibinā. Kad man tiešām vajadzēs palīdzību, es klusiņām palūgšu un cerēšu uz dzirdīgām ausīm.
Šitajā stadijā vajag kārtīgu pendeli pa mīkstām vietām un atgādinājumu, ka rakšana nav lielākā pasaules nelaime. Tik vien kā ļoti nepatīkami un nogurdinoši.
"Ja es šito pārdzīvošu, tad es vēl ilgi dzīvošu"- tā teica cilvēks, kurš vienu tādu reizi gandrīz nepārdzīvoja. Bet šis nav tas gadījums.