aga - Post a comment

aga

11:56 am

Sk. Grava, kurai es nekad, nevienu pašu reizi neredzēju nesaplēstas zeķubikses.
Sk. Grava, kuras ķepās tējas krūzīte izskatījās pēc uzpirksteņa, bet viņa vienalga vienmēr bezgala eleganti atšāva savu milzīgo, mūžam no krīta balto mazo pirkstiņu.
Sk. Grava, kura stundās bija tik nešpetna, jo visi par viņu smējās, un kura sēdēja uz grīdas, meta čību pār plecu un cienāja ar medu, kad aizgājām pie viņas ķekatās.
Vai ir iespējams, ka tādas ir divas?