Vakar lekcijā sēdēju drusku apmulsusi un vēroju parādību, kas plosījās pa auditorijas priekšu.
"Un tagad APRĒĶINS! Ap-RĒĒĒĒ-Ķins!!! Un mēs to varam darīt no AUGŠAS, bet labāk DA-rī-SIM TO NO A-PAK-ŠAS. Kurš man piekrīt? Paceļam ROKAS!!! (neviens roku nepaceļ) Tātad pieņemts VienBalsĪgi. Ha-Ha-HaAaAa..." Cilvēks vienreizēji manipulē ar decibelliem, viena vārda robežās pagūstot 3X sakāpināt troksni līdz spiedzieniem un bļāvieniem un tikpat daudz reižu nokrist atpakaļ. Un tam visam paralēli notiekās ļoti aktīva visu sejas kustīgo daļu pārvietošanās neiespējamos virzienos. Fenomenāla sieviete. Drusku atgādināja , kā 5. klasē milzīgā skolotāja Grava, kas pie pusdienu galda vienmēr sēdēja pa 2 beņķīšiem, diktēja mums himnu: Dievs, svētī Latviju PUNKTS!!!