Vakar pēcvasaras pirmās lekcijas. Notinos no darba, jo negribējās bojāt karmu, sākot gadu ar bastotu vai kaut tikai nokavētu lekciju. Pirmajā pusstundā uznāca nejēdzīgs miegs, kam par godu sajutos bezgala nepiederīga procesam. Nevarēju nosēdēt, krāsoju patskaņus izdalītajās lapās un meditēju ap cerību, ka pasniedzēja kā jau pirmajā dienā palaidīs ātrāk. A nekā. Bet tad vienā brīdī kaut kā pieslēdzos un sāku pat izbaudīt. To, ka informācija pēkšņi plūst pretējā virzienā. To, ka parādās šis tas jauns. Pie beigām jau palika pavisam labi.
Būs labi.