Noskatiijos vakar Stundas. Bij jau redzeetas sen, sen atpakalj. Tad, kad man nebija ne jausmas.
Redz, tas miests, uz kuru Virdzhiinija tiek aizshkjuureeta gariigas atlabshanas noluukos, Richmond, es te blakus dziivoju. Es eju pastaigaaties turpat, kur vinja pastaigaajaas. Es zinu, kur atrodas tas solinjsh, uz kura vinja tur seedeeja. Es arii tur pa laikam seezhu, lasu graamatu un briizham pametu skatu uz ieleju, uz upi. Teoreetiski tai arii vajadzeetu buut vietai, kur vinja nosliicinaajaas. Faktiski tas, protams, ir filmeets citur, jo tagad upes krasts ir lielaakoties izbuuveets un nostiprinaats, nevar tur tik vienkaarshi iebrist. Un vinja, tas ir upe, ir daudz plataaka tajaa vietaa.
Un taa stacija, uz kuru vinja aiznesaas, kad gribeeja atpakalj uz Londonu, taa noteikti nav Richmond stacija. Pavisam cita arhitektuura, Londonas vilciens iet uz nepareizo pusi un taa. Veel shoriit droshiibas peec paarliecinaajos.
Vienu vietu gveel ribu atrast. Filmaa Vulfu maajai bija taadi seetas vaartinji, kas veda aklaa, liikaa ielinjaa, seetas muuri no abaam puseem. Man liekas, tas vareetu buut Richmond Hill vecaakos nostuuros kaut kur, varbuut aiz tiesu maajas. Kaut kad ieshu ekspotiicijaa.