Beidzot es to daru. TO. Dziivoju. Liidz shim viss bija gatavoshaanaas dziivei, ar smaguma centru kaut kaadaa mistiskaa naakotnee. Tagad es to dziivi esmu nokjeerusi. Tas ir taa kaa lidot Bezgaliigaa staasta baltaa sunjapuukja muguraa, pirms kam notika paniska skrieshana vinjam pakalj pa zemi.
Visjociigaak ir tas, ka jo piepildiitaaka un sirdsmieriigaaka mana dziive kljuust, jo garlaiciigaaka es esmu apkaarteejiem. Laime ir garlaikojosha. Nelaime un cieshanas aizrauj un vieno.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |