Buut atpakalj ir tik jociigi un mazliet saldseeriigi. Darbi rauj iekshaa, bet gribas veel drusku tureeties pretii, neatdoties, ljaut fragmentiem un epizodeem skaloties pa smadzeneem, nesteigties neko piesiet, tikai sildiities kaa pie kalnu sauliites.
Pa ilgiem laikiem shodien pirmo reizi uzkraasoju skropstas un sataisiiju matus. Tas ir tik sarezhgjiiti. Pierasts izvelties no gultas, aizripot uz dushu, izveikt vispaareeju iesmeereeshanos ar pretsaules vielu un viss.
Saakam plaanot naakamos varonjdarbus. Taa vajaga, citaadi apzinja, ka priekshaa ir 3-4 gari, tumshi, slapji un auksti meeneshi, vienkaarshi nav prieksh manis.
Sidneja ir kaa laiska pagaajushaas sveetdienas peecpusdiena. Ja ir pilseetas, kas kuusaa no energjijas un progress zibina baltzobainus smaidus no katra stuura, tad Sidneja saliidzinaajumaa liekas mazliet leeniiga. Kategoriski un dusmiigi cilveeki teiktu - nemoderna un atpalikusi.
Dariijumu centrs ir intensiivi apbuuveets ar debesskraapjiem, ko rotaa globaalu korporaaciju ziimoli. Pa gabalu izskataas taa neko sky line, bet visumaa shii ainava pirmo reizi lika man aizdomaaties par arhitektuuras modi un to, kaa vajadzeetu buuveet, lai peec 20 gadiem taa maaja nekliegtu peec plastiskaas kjirurgjijas. Tas stils raisiija asociaacijas, ka shaadaas maajaas noteikti straadaa tikai meitenes ar hiperpolstereetaam zhaketeem un augsti uzkasiitaam pricheneem.
Uzraapos Harbour Bridge. Kopumaa tas ir aptuveni 3 stundu pasaakums, pa vienu arku uzlien augshaa, tad shkjeerseniski paar 6 braukshanas joslaam un pa otru arku lien atkal lejaa. Smuki, bet gaidiiju kaut ko mazliet ekstreemaaku.
Vispaar viss ostas rajons ar to pashu tiltu, operu, botaanisko daarzu un praamjiem bij dikti jauks. Vairaak gan man patikaas Rocks, vecaakais pilseetas rajons, kur mitinaajaas pirmie izsuutiitie Anglijas cietumnieki. Tipa vecpilseeta, lai gan nevienu briidi nevar taa iisti aizmirst, ka pat pashas vecaakaas un veesturiskaakaas eekas un vietas ir ne vecaakas par 200 gadiem.
Vispaar visu laiku bija ljoti izteikta sajuuta, ka Sidneja un varbuut visa Austraalija veel tikai meklee savu iisto seju. Iedzimto kultuura un identitaate ir praktiski izniicinaata un vairs darbojas tikai kaa plaaksteris, lai nosleeptu to, ko tie pashi kategoriskie un dusmiigie cilveeki sauktu par kulturaalu tuksnesi. Nu ir taisniiba, neviens nebrauc uz Sidneju staigaat pa muzejiem. Ja teaatri, galerijas un koncerti ir kaada cilveeka dziives organiskas sastaavdaljas, tad vinjam ir jaapieliek zinaamas puules, lai sev veelamo nomediitu.
Iipashs fenomens ir Austraalijas zinjas. Tv un aviizees arii. Vairaakas dienas lielos virsrakstus var aiznjemt zinja par meiteni, kas iespruudusi veljas mashiinaa un nosmakusi, kameer taadi pasaules siikumi kaa tuukstoshus nogalinaajushi taifuuni, zemestriices, teroristu uzbrukumi utt var arii nemaz netikt mineeti.
Taatad nemoderna, bez savas sejas un identitaates, provinciaala un aprobezhota, taa gandriiz izklausaas peec visa, ko pateicu. Nu tad kaada sunja peec puse anglijas un miljoni visur citur pasaulee sapnjo par Austraaliju kaa par paradiizi zemes virsuu?
Man liekas, deelj dabas. Pamatelementiem ir daudz lielaaks speeks nekaa civilizaacijas uzslaanjojumam (man jau bija taada aizdoma..). Saule, siltums, okeaans, viljnji, saaljsh veejsh, koshi putni, zilas debesis, zaljas palmas, eikaliptu smarzha.. Kaa teica viena jauniete, kas tikko paarceelaas atpakalj uz OZ no Anglijas, riitausmaa izejot paskriet gar okeaanu, tie muzeji kaut kaa ljoti viegli piemirstas.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |