Nemaz ne tik sen pavisam skaidri apjeedzu, ka man nav draugu. Varbuut Vairs nav, varbuut vienkaarshi nav. Nekad arii nav bijis shausmiigi daudz.
Vispirms taa kaa metos vainot sevi – ko es tik riebiigu visiem esmu nodariijusi, ka neviens ar mani vairs nedraudzeejas. Atsevishkjos gadiijumos pat varu identificeet savu vainu.
Lielaakoties taas draudziibas vienkaarshi….izbeidzaas. Izsiika liidz ar kopiigaam aktivitaateem. Kaadu briidi augaam kopaa, bet tad augshana turpinaajaas katram savaa virzienaa. Un rezultaataa cilveeks paliek kaa taads ocols lauka viduu, saproties.
No vienas puses laikam deelj egoisma. Un lai arii es vareetu lepnoties ar sevi, ka esmu labs draugs, vienmeer atsaucos peec pirmaa aicinaajuma, nav man nekas pretii noiet lieku juudzi, ja kaadam man svariigam cilveekam no taa labaak paliek, klausos un piedalos – arii tas tikai aiz tiira egoisma. Jo ES taa labaak juutos. MAN paliek labaak, ja es kaadam ko labu nodaru. Varbuut tas kaut ko izstaro un nosmacee taas draudziibas.
No otras puses banaljnjiks par eksistenciaalo vientuliibu. Tad, kad kaut kas patieshaam izshkjiras, kad notiek Lietas, tad tu esi viens. Saakot no pirmaa liidiena pa trubu pretii gaismai un beidzot ar peedeejo acuviru aizdariishanu. Nevar tajaa ne ar vienu padaliities. Un paareejais ir tikai starp citu, pa virsu, saliidzinoshi nebuutisks. Vai to vispaar ir veerts kaadam teikt? Kaapeec lai tas kaadam buutu interesanti un no svara?
Varbuut taa ir tikai paarejosha probleema ar defineeshanu. Jo nebuutu nemaz briesmiigi taalu jaameklee, kam piezvaniit nakts viduu, kam pastaastiit prieku, kam beedu, no kaa naudu aiznjemties vai ar ko aiziet iepljaut pa alam. Tikai liekas, ka tas kaut kaa savaadaak klasificeejas. Un varbuut ar to ir jaapietiek.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |