Par visu gruutaak man laikam ir pienjemt valodas intonaaciju, dabu. To, ka pilniigi viss beidzas uz augshu. Jautaajumi pats par sevi, bet arii dajebkursh apgalvojums vai visparastaakais staastiijuma teikums. Un spiegshana, visas sievietes spiedz, praktiski sarunaajas ultraskanjaas. Taads kaa nenormaals optimisms. Ne iisti patiess dziivesprieks, bet vairaak kaa tradiicija, paradums. Taapat kaa taa grimase, ko velta katram pretiimnaaceejam. Laikam domaats smaids, tikai vinjsh notiek nevis ar luupaam, bet ar vaigu muskuljiem un luupas ielien mutee. Nu tu pameegjini pie spogulja, sapratiisi. Vai arii 'apskaushanaas' un buchoshaas, satiekoties. Panjem tevi aiz augshdelmiem, pievelk klaat, atstaajot kaadus 5 cm un atshaujot dibenu peec iespeejas taalaak, novicina savu vaigu gar maneejo, atkal atstaajot vismaz 1 cm pa vidu, utt.
Man kaa normaalam smagneeja rakstura latvju meitietim shitas ir gruuti. Kad es runaaju, tad no pilnas kruutes un dziives smagums spiezh manus teikumu nobeigumus uz leju. Un kad es kaadu apskauju, tad taa, ka ribas krakshkj. Nekaads te ukji pukji.
Kad es kaadu dienu runaaju kaa iistenie anglji, tad man vakaraa ir sajuuta, ka manii ir par daudz spiediena, par daudz gaisa, kaa taads heelija balons iekshaas. tad es apguljos un neelpoju. Un tad uz vienu ieelpu 2 izelpas. Kameer es atkal esmu vecaa labaa zeme.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |