Piebeidzu vienu lielgrāmatu par samurajiem. It kā bij labi, visādas austrumu vs rietumu fiškas un tā. Bet vispār labāk tomēr skatīties filmas par viņiem. Tur visi lido pa gaisu tik smuki un viegli, vicina rociņas un kājiņas, asinis sarkanums pret sniegu vai ķiršu ziedlapiņām utt.
A grāmatā kaut kā tā patizli. Godātais Šigeru vienvakar pārnāk majās, pārgriež rīkli savam mazajam dēlam, sieva nogriež galvas abām meitām, lai pasargātu viņas no tēva, pēcāk vēl pati sev iesprauž dūcīti ribās. Un visa performance aiz tam, ka godātais Šigeru ir ciema pēdējais greitais zamurajs.
Nu nez, nez.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |