Noskatījos krašu. Diezgan jau saspieda uz nerviem. Tas ir īstenībā briesmīgi, kā cilvēki nemāk. Nu, risināt savu vienkāršo, lokālo cilvēcisko sāpi. Un ka vieglāk ir viņu palaist tecēt pa jau noorganizētu reni - rasisms, neiecietība, aizspriedumi. Nu kam to vajag. Pat viņiem pašiem ne. Vienkārši tā vieglāk nekā sev atzīt, jā, es esmu dusmīgs, es esmu bezpalīdzīgs, es esmu apjucis un nesaprotu nefiga.
Tak es jau tāpat daru. Vienīgi par ādas krāsu gan runa nekad nav bijusi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |