Kādreiz (ļoti ļoti sen) man likās savādāk. Nu ka tu satiec, un tad jūs roku rokā dodaties pretī saulrietam, priekšskars un happy end. Nu labi, nelikās man tā, bet nebija īpašas vajadzības domāt par "a kas tālāk?". Bet tu saproties, ir taču savādāk. Ir tā, ka tad tikai sākas. Brīnums ir noticies. Un tad sākas strādāšana, lai viņu nosargātu. Katru dienu, katru dienu.
Un es nesaprotu, kā var nedēļas laikā uzaudzēt sešu mēnešu grūtniecību. Dažiem izdodas.
Un es nemaz nedusmojos par sadauzīto lampu, es tikai ļoti ceru, ka jūs neizmantojāt manu vibratoru.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |