Vai ir iespējams ieskatīties cilvēkā pārāk dziļi? Tā kā zem palielināmā stikla redzēt visus tos tārpus un ķeskas. Un vai tad vēl ir iespējams palikt? Un aiz kādas motivācijas? Un vai tad neredzēšana, distances glabāšana ir vienīgais ceļš uz palikšanu tuvumā? Un kur ir robeža starp veselīgu distanci un vienaldzību?
Es nezinu. Es gribu iet prom. Man liekas, esmu jau aizgājusi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |