Vispirms viņš mani sauc vakariņās. Es saku, sorry, vakari man nobukoti mēnesi uz priekšu.
Tad viņš mani sauc pusdienās. Es saku, sorry, baigi daudz darba, es te apriju savu bulku pie kompja un viss, nekādu pusdienu.
Tad viņš mani sauc hokeju skatīties. Es saku, forši, bet man skolā eksāmens, sorry.
Tad viņš prasa manu mobnumuru. Kad ielidos, zvanīšot. Es saku, sorry, mans telefons ir spējīgs izturēt akurāt 2 minūtes sarunas, un tad viņš izlaiž garu.
Es pilnīgi nesaprotu, kas viņam tā par uzstājību. Vecis akurāt 2x vecāks par mani, reliģiozs pēc traka, mīl aprunāties par laika apstākļiem un dārza darbiem - kāpēc viņam liekas, ka mums būtu kas kopīgs?
← Previous day | (Calendar) | Next day → |