Viss itkā ir līdzsvarā. Tā, ka ar vienu roku dod, ar otru ņem. Ar vienu mīļo, ar otru klapē. Izvaro manu pastkastīti un nozog disku ar bildēm un atmiņkarti. Bet vēstuli atnes atpakaļ. Cik augstsirdīgi. Un tad šausmīgi jaukais lietuviešu jauniešu Homo Novusa izrādījums, galīgi negaidīti, neplānoti, un pa ceļam vēl tāāāda varavīksne. Un tad puse manas CD kolekcijas sakrīt tajā sasodītajā loga mazgāšanas pulverūdensspainī. Šaize nu. Bet būs atkal kas vietā. Nekad nepaliek tukšums.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |