Man ir drusku bail, ka es kaut ko saputrošu un nočakarēšu. Aizmirsīšu pasi, nevarēšu atrast īsto robu, sajaukšu geitus, iekāpšu nepareizā aperātā un aizmočīšu uz Urugvaju. {kas gan nemaz nebūtu tik slikti]. Es pat ta kad ar autobusu taisos braukt biļetes vislaik turu rokā. Jo es zinu, ka atliek tikai man viņas iebāzt kabatā, pazudīs kā melnajā caurumā. Nu labi, protams, ka nepazudīs. Bet tā paranoja ir neciešama.
Man nav bail nokrist, un ka būs slikti es tāpat zinu. Tas sīkums. Tik jānobrīdina blakussēdētāji, ka mana uzvedība varētu iegadīties neadekvāta.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |