Mēs tikko izglābām kaiju. Milzu kaiju. Viņa bija sapinusies ar kājām, kreiso spārnu un galvu striķī un kliboja pa Valdemāra ielu. Viņa bija briesmīgi sabijusies un mēģināja bēgt. Izplanēja uz ielas, bet tad tieši mašīnas stāvēja pie sarkanā, un mēs paguvām viņu uztišināt atpakaļ uz ietves. Un tad vienam tādam vecītim izdevās ar kāju piespiest lopiņu pie zemes. Kamēr viņš ķibināja vaļā galvu, putns sirdīgi koda viņam zandalē. Es atpiņķerēju spārnu, un tad jau bija palikusi tikai kāja.
Tas brīdis, kad mēs visi reizē atkāpāmies, putns piecēlās kājās, ieskrējās un uzlidoja gaisā - goda vārds gribējās palaist kādu "Aaaaaaleluja, aaaaaaleluja....".
Tas bija tāds ilgs un murcīgs jautājumu periods. Šodien ir atbilžu diena. Vienkārši laba sajūta.
Un ja tie sasodītie Londonas terorizētāji ķersies klāt šīvakara vēlajam Rīgas reisam, viņiem būs darīšana ar mani.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |