Drusku šilierējas un miglojas. Esmu mīksta un sev nepierasta. Vispār nav kā vienmēr. Pat brokastu nav. Pēc tramvaja man gribējās smaidīt un mīlēt cilvēkus. Visu filozofa laiku es smaidīju un mīlēju cilvēkus. Pēc tam es par viņu vairs nedomāju. Bet piestartējās kaut kādi savējie procesi, un atrisinājums mani pārsteidza nesagatavotu. Es zinu, es vienkārši esmu nogurusi. Bet es ticu, ka aizplūdīšu uz vislabāko jūru.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |