Jēziņ, ko tik es nesamurgojos... Pati jēdzīgākā daļa bija milzu līdaku makšķerēšana no ļoti augsta tilta pār Gauju (a moš Daugavu). Vispirms noķēru mazu raudiņu (HVZ kā tas lops vispār izskatās) un tad vinjai pa virsu uzkodās 3 metrus gara līdaka. Uzrāvu viņu augšā uz tilta un slānīju, slānīju pret zemi, lai tak atmet kedas. A šī pieceļas kājās/uz astes, iesprauž spuras sānos, sarauc uzacis (jā!) un nāk man virsū. Un es tik bļauju viņai - tu esi zivs! Tu tač esi zivs!
Pārējo es lāga neatceros. Tikai to auksti piesmirkušo spilvenu un nenorijamo kamolu kaklā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |