..
Saproti, man neder šitas laiks. Man vajag citu pulksteni. Es aizskrienu garām un vienmēr nokavēju. Nu vismaz tev tā liekas. Nu bet taču ļauj man, vai tev žēl? Nu redzi.
Es atkarājos. Kā tāda nepieknaģēta štrummbante. Bet es gribu būt īstā vietā un laikā un uzdevuma augstumos. Man vajag to eiforiju. Man ir deficīts. Un pareizos talonus atdevu 4.stāva Sampiriem. Pretī dabūju ziepes. Ir taču tik svarīgi būt tīrai.
..
Taatad. Vakarvakaraa es saliju, pirmaa reize shogad. Maajaas gribeeju groku uztaisiit. Savaaru teeju, jaapilina klaat balzams. Fljurkt. Korkjis noluuzt. Nebuus nekaada te dzerstiishanaas, ij aarstnieciskos noluukos ne. Aizeju briesmiigi sagurusi guleet, bet kaut kaa nevedaas ar to guleeshanu. Kakls briesmiigi suurkst, ezis uzraapjas liidz meelei un shljuuc pa trubu lejaa. Un atkal augshaa…un atkal lejaa.. Un veel plaukstinjas sit, maita. Pusmiegaa meetaajos no viena saana uz otru un atpakalj. Ar katru reizi aizvien niknaak un spariigaak, kameer DUM viena kaaja gultai sadalaas. Atlikusho nakts dalju taa arii noguleeju soliidaa 30 graadu kritumaa.
Un veel man pa laikam naktii uzgaazhas virsuu lampa. Staavlampa. Tas ir taa, ka es gulju, gulju, neko ljaunu nedomaaju, un tad peekshnji BLADAAC vinja uzkriit man virsuu visaa garumaa. Vinjai taa uznaak. Taada nestabila. Varbuut tajaa stuurii ir kaada aadere, jo tieshi tajaa pashaa kaktaa arii taa gulta sagaazaas..
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |