Visi man apkārt kliedz - slēdz to prātu ārā, neslāpē emocijas, ļaujies un esi kāda esi, bla bla bla...
Un es pasaku, ko domāju, un es izdaru, ko jūtu par vēlamu esam. Un tie paši kliedzēji tagad kar mani pie staba. Sliktā meitene, redz. Nu tak opreģeļiķes, pacani.
Tantuks No.1
Stāvā manāms kaut kas no sfinksas nospriegotās asakas un lepni izkārtotām ekstremitātēm. Sejā pārlaicīgi laisks smīniņš un durstīgi spizdīgas acu zīles. Kā tāda laika un telpas pavēlniece viņa vada savu tramvaju cauri sastrēgumam.
Tantuks No.2
Mazs, mazs vectantiņš, tik līks, ka redz tik zemi un varbūt drusku uz aizmuguri. Pa laiciņam apstājas, izslienas un apskatās, kur nonācis. Diez, cik bieži gadās ieskriet nevietā izaugušā gaismasstabā vai dezorientētā pretimnācējā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |