Es jau nevaru izstāstīt divarpus stundas. Un druskas, kas pirms un pēc tam. Tur bija tik daudz visa kā. Acēm, ausēm, sirsnai. Tik jocīgi, ka nevar saprast, ko tagad darīt, smieties vai raudāt. Jo karš un nāves, un salauzti sapņi un vilšanās, bet sekundes simtdaļu virs tā visa skurbinošs dzīvesprieks, nenosmacējama emocija un tāds vieglums, kādu es drošvien pat aptvert nespēju.
Ir jau, ir brīnums. Vai ta kāds saka, ka nav..
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |