Pārmaiņas pēc es nestāstīšu, ko es redzēju sapnī. Tas bija galīgi pretīgi. Es gan zinu, ka šito nevar tulkot burtiski, un es tā arī nedaru, bet sajūta no rīta bija derdzīga (vai nav derdzīgs vārds?), ij čaiņiks joprojām drusku pukst.
Man būs nednogale ar jūru, mežu, sēnēm, mežacūkām, mellenēm, brūklenēm, maniem vienkāršajiem, labdabīgajiem un siltajiem ģimenes cilvēkiem, ģuļammaisiem, matračiem, tēju, butēm un grāmatu. Iedomājos, un gribas raudāt un pateikties.
Jātinas prom ar pirmo kosmisko. Izrādās, te visi ir slimi. Kaučkāds vīruss.
Nu kas tas ir, kas vispār notiek?? Visur apkārt vai nu slimi vai hiperemocionāli cilvēki [ij pati tāda]...
Fiksi uz mežu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |