Man ir saplīsusi un vispār galīgi nošņurkusi soma, apgrauzta pildspalva, lineāla paliekas saglabājušās vēl no videnes, papīra laikam nav. Es jau tagad zinu, ka uz pirmo lekciju netikšu, 3dienās vispār uz skolu neiešu un izskatās, ka tuvākās 2 5dienas arī ne. Vopšem esmu absolūti gatava pēdējam, noslēdzošam, kulminējošam cēlienam.
Stāvu ka es vecā vietā un kūpinu savu pēc-pusdienu pīpi. Pienāk vecis mellā uzvalkā, asteres rokā, visi trīs mati izspūruši.
vecis: Labdien, atvainojiet, kāpēc Jūs šeit smēķējat?
aga: Un kāpēc ne?
v: Jaunie Rīgas Domes noteikumi. Uz skolu kāpnēm nedrīkst smēķēt. Sods 50 lati.
a: Šeit nav skola, šeit ir ēstuve.
v: Jā, bet rekur tur tālāk ir skola, un kāpnes ir visai mājai kopīgas.
a: Jel atvainojiet, es tūlīt nokāpšu un smēķēšu lejā.
Ja Tev uz lūpām jau ir kaujas sauciens, ka pietiek vienreiz pīpot un jāmet tak reiz nost - jā, jā, Tev ir taisnība. Bet tik un tā smieklīgi. Un vēl manā pusdienu kafejnīcā ir pacēluši cenas, #$%&^* tādi. Smērēšu siermaizes un ņemšu līdzi uz darbu:(
Es šajā mācību gadā mācīšos vienu mēnesi. Vienu.
Man būs pieci priekšmeti. Pieci.
No šiem pieciem priekšmetiem divi atkārtosies no pirmā kursa, bet viens ir vai nu bezjēdzīgs vai ņepoņatnijs. Tātad būtībā man būs divi priekšmeti. Divi.
Es par pasākumu samaksāju četrsimt latu. Četrsimt.
Ko tādu ļaunu lai izdara?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |