Pagalma vidū, tieši tur, kur krustojas lielās mājuptakas, kaķupuika vizinās kaķumeitenei pičpaunā. Nāk divi puikas. Ierauga. Apraujas. Sasmaidās. Nobildē ar telefonu. Un klusītēm, lai netraucētu, aizlavās tālāk. ... Nāk babulis. Nu tas, kam vienmēr pakaļ velkās varza ar kaķu izmēru sunīšiem, no kuriem katram vismaz viena kāja nefunkcionē. Kisssssss, ksssssss, ksssssss......ZLARKT!! - ar kāju kaķpuikam pa ribām, ka nograb vien. Nelaimīgais mīlnieks pēc pāris metru lidojuma piezemējās un kaut kā jocīgi uz vēdera ielīda krūmiņos. Ak jele neiejūtīgie vīrieši un maigās sievietes...
Pa nakti manas pēdas turēja maskavas nāve. Tāda smuka, tumši baltā linu paltrakā, gariem, brūniem matiem. Viņa jau gribēja turēt manas rokas, bet es zināju, ka viņējās ir ledainas, mitras un svešas un tāpēc neļāvos. Labāk tādu vardi pie kājas.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |