Sasmaržojās. Pēc tomātmaizēm. Tādām, kā pirms puses mana mūža svētdienas pēcpusdienā pēc jūras. Saulainā virtuvē, ar plikām pēdām uz sasilušās linoleja grīdas. Logs līdz galam vaļā, bet iekšā nāk tikai pūkains klusums. Pavisam mīksta baltmaize ar sviestu, bieza tomāta šķēle un mazmazdrusciņ sālītis. Un maizītei apakša drusku sāļi saslapējusies, jo pat uz lielā šķīvja nepietiek vietas un jāliek vairākos stāvos. Divi kodieni, un maizītes vairāk nava.
Akdies, nekad mūžā vairs neesmu ēdusi TĀDAS tomātmaizītes...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |