Es šito vienkārši nevaru sagremot. Nu nepielec man. Kad es kaut ko bīdu, es lielākoties daru to mērķtiecīgi, apzinoties, uz kurieni gribu aizbīdīties, un rēķinoties ar visām iesaistītām pusēm un iespējamiem apstākļiem. Tāds naivums manā vecumā - automātiski pieņemt, ka arī citi tā dara. Kad trīsreiz dabūju ar kedu pa galvu, tad sāku fiksēt, ka liela daļa cilvēku neredz atšķirību starp sapņiem un plāniem. Mani tracina, ja visi lielie napoleona plāni izrādās tukša muldēšana vai arī pajūk līku roku dēļ. A man ta liekas, ka tas viss ir tik reāls, izdarāms, bungas kaklā, karogu rokā un uz priekšu! Drausmīgi nepatīkami ir atkarāties no tāda pilnīgi neprognozējama mainīgā. Jāsaštuko plāns B.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |