Intensīvā pārmaiņu procesā robežas un redzeslauks plešas tik strauji, ka var pazaudēt zemi zem kājām. No vienas puses forši - gravitācija vairs neierobežo. A no otras - tas brīvais lidojums ir drusku nekontrolējams, vestibulārais aparāts var nostreikot.
Notiek kaut kas tik Tāds...sapņa piepildījums taču...bet es sēžu malā un skatos, kā tas ar mani notiek. Kur ir tas ārprātīgais stress, roku trīcēšana, kaut vārda, kaut pīkstiena diedelēšana no telefona? Ir tikai tāds visaptverošs miers un smaidu, smaidu, smaidu...kad nedomāju.
Telefons atteicies vibrēt. Viss un visi drusku jūk prātā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |