Par īru pļēgura defilē. Nemaz ar nebija slikti. Visu koncertu stāvēju ar skumji sērdienīga smīna sajūtu sejā un mīņājos no vienas kājas uz otru. Tā tāda slāpēta īru ritma izraisīta reakcija. A par tām sejām - daudziem līdzīgu izteiksmi pamanīju. Tas no sērijas "katrs no mums takš reizēm ir tāds nošņurcis un noslienājies lohs ar kroga tumšākajā stūrī pāri plūstošu sirdi". Tūkstoš komplimentu abiem bandžo večiem. Un ģitāristam bija fantastiskas rokas.
Tīri muzikāli vispacilājošākais brīdis laikam tomēr bija tā viena Iļģu dziesma pa vidu, kamēr Tips gāja prom un īri krāmējās augšā ;) Bet vispār vakars bija laikam taču patīkamākais visā šajā nolāpītajā gadā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |