Rīt stājos atpakaļ ierindā. Drusku pelēka, drusku sakritusies dzīvsvarā, drusku nestabila uz kājām. BET ES VAIRS NEVARU IZTURĒT!!! Gulēt un lasīt, gulēt un skatīties teļļuku, gulēt un mērīt temperatūru, gulēt un gulēt. Gribu atpakaļ dzīvē.
Ir jau drusku bail. Esmu nokavējusi vilcienu par divām nedēļām. Priekšā stāv tīri vai mission impossible. Bet šis tas man ir pielecis. Tas, ka es VARU un varu PATI, tas man nav nekas jauns. Tas, ko es nezināju - visi tie vājumi, lūpas trīcēšana un bišķi asaras - tas viss ļoti organiski iekļaujas iekš tā VARU. Tas viss pieder pie lietas un nekādā veidā neietekmē rezultātu.
Un es vēlaizvien ārprātīgi gribu dejot :) Piektdiena nav tālu :)
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |