Un tagad es gribu Meža gulbjus. Pagaidām nav ne jausmas, vai ir vēl kaut kur nopērkami, vai būs jāiet uz fonotēku rakstīties.
Kādreiz (drausmīgi sen) man bija. Kasetē. Un man bija kasešu pleijeris. Es ravēju zemenes. Četras mazmazītiņas vadziņas mājas galā. Tas process man tik ārkārtīgi riebējās, ka ievilkās vairāk par nedēļu. I tad vēl nadabeidzu. Vienīgais mierinājums - gulbji ausīs. Visas dziesmas un visus vārdus zināju un pilnā balsī un no visas sirds dziedāju līdzi tieši tik šķībi, cik šķībi dzied cilvēks, kurš pats sevi nedzird. Nu jā, un tad bija ugunsnelaime, pleijeris aizkusa ciet, bet kasete pazuda bez vēsts.
Kaut kas parāva atmiņā. Tagad zinu, ko sev dāvināt Ziemassvētkos.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |