Katru gadu skolā ir ne vairāk un ne mazāk kā viena lieta, kura spēj uzbudināt manu prātu. Pirmajā gadā tā bija augstākā matemātika pie Kriķa, otrajā gadā - prakse, trešajā - filosofija pie Dubkeviča, šogad - loģika pie pasniedzēja, kura vārdu vēl nezinu. Visas šīs lietas vieno vairāki apstākļi:
1) tās ir visai attālināti saistītas ar manu tipa profesionālo novirzi, kas liek pastiprināti apsvērt, vai es atrodos tur, kur man vajag būt, un galu galā cik dziļās auzās esmu sabraukusi;
2) darīšana ar visai savāda paskata un izturēšanās vīriņiem, kas ir ārprātīgi sava darba entuāzisti un fani. Un neiztrūkstošā savdabīgi kacinošā humora izjūta.
1X gadā - tas ir ok? Es gribu par daudz vai par maz?
/Tas tā. Ar sāpošu galvu gatavojoties iet uz "ļoti dziļi akadēmiski-profesionāli orientētu" ieskaiti un divām ūdeņainām lekcijām.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |