Tā ap 21 vakar vakarā beidzot tiku pie termometra, lai apstiprinaatu savas aizdomas (37 ar 7). Ka jau šitā, tad jāiet gulēt. Guļu vienā mierā, līdz telefons sāk vibrēt. Pulkstens 00:59. Numurs zināms. Paceļu. Balss svesha.
-Alljo, zaika! Shto djelajesh?
-Splju. Spala.
-Davai poznakomimsja. Ja sebe djevushku ishu, a mozhet eta ti.
-Njet.
-Pachemu njet?
-Ja splju.
-Nu zajechka daragaja, katjonochek moj, nu pachemu tak? Nu pazhalusta, zapishi moj nomer. Gde ti zhivjosh? Hochesh - v gosti pridu? A mozhet zavtra vstretimsja?
-Njet.
-Nu shto takoje, katjonochek? Nu pachemu ti tak samnoj? Ja vedj ot vsjei dushi, vidjish, kak mnoga laskovih slov ja tebe gavarju?
-Ja splju.
Utt. vēl kādas 10 min.
Vienā brīdī manās sakarsušajās un aizmigušajās smadzenēs tomēr uzausa kaut kādas aizdomas. Svešs cilvēks zvana no pazīstama numura. Uz jautājumu "kas tu esi, kur tu dabūji manu numuru" kaut ko murmulē, ka druzja dalji, mje shto - po imenam nazivatj? Var dzirdēt, ka viņš ir viens pats, brauc ar taksi, pēc tam samaksā un izkāpj. Iet pa ielu, ar kaut ko salamājas, ik pa brīdim izmet kādu spēcīgu atvasinājumu no "jebatj", liekas, garāmgājēju virzienā, jo pa taisno manā ausī nokļūst tikai zajechka un katjonochek biezā slānī.
Tad es noliku klausuli, izslēdzu skaņu un vibro. Un likos atpakaļ gulēt, cerot, ka sliktākais, kas ar numura īpašnieku varētu būt noticis, ir nozagts telefons.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |