Dabūju savu pirmo šā gada negaisu. Gaisa trūkuma dēļ lekcija beidzās, tā īsti nemaz nesākusies. Tieši laikā, lai nomestu čības un jaku un izskrietu laukā paplosīties lietū. Atgriezos slapja, mierīga un laimīga.
Vispārējas atjaunotnes noskaņās izdomāju aplaimot savu kaktusu un atpestīt viņu no ieslodzījuma stopkas lieluma podiņā. Pods ir, vajag zemi. Paņemu maisiņu un izeju ārā. Laikam tikai tajā brīdī man beidzot pieleca, ka es dzīvoju Rīgas centrā. Kur lai dabū zemi ?!? Nevar tak gaišā dienas laikā ielas malā plēst ārā velēnu un kasīt maisā zemi. Nu labi. Eju uz parku. Hm...uz kapiem. Stāv tur liela kaudze melnzemes. Bet visur apkārt kaut kādi cilvēki, staigina suņus, bērnus un viens otru. Pagāju vienreiz tai čupai garām, otrreiz... Un tad es pēkšņi tik šausmīgi sakautrējos par savu gluži vai nepiedienīgo vēlmi nospert zemi, ka pagriezos un aizgāju prom. Vot tā. Kaktuss pacietīsies
Pēc sarunas ar pētījuma vadītāju trīc rokas. Par daudz iekšās agresijas. Vajag vēl vienu pērkona negaisu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |